Informācijas brīvība

Mūsu informācijas un sazināšanās brīvība ir apdraudēta. Tās pamatā esošās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību mēs sazināmies, aizvien vairāk ir saistītas ar programmatūru, un kāds vēlas iegūt kontroli pār tām ar agresīvas patentēšanas palīdzību.

Internets pa ne tuvu nebūtu guvis tagadējos panākumus, ja tā pamatidejas un standarti būtu patentēti. To neviens neapstrīd, un pavisam nesen to vēlreiz uzsvēra Tims Berners-Lī, vispasaules tīmekļa izgudrotājs. Ilgu laiku pastāvēja nerakstīts likums, ka oficiālie Interneta standarti nedrīkst iekļaut patentētas tehnoloģijas.

Tagadējā tendence ir tāda, ka dažas lielās korporācijas mēģina patentētas koncepcijas padarīt par universāliem standartiem. Zināmā mērā tās tagad mēģina izmantot „iespēju”, ko tās palaida garām iepriekšējā reizē. Piemēram, pastāv diezgan lieli strīdi par patentiem, kas pieder Microsoft attiecībā uz Sender ID pretspama paņēmieniem, un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem Microsoft varētu licencēt šos patentus. Microsoft sākotnējo licencēšanas piedāvājumu daži uzskata par vēršanos pret atvērtā pirmkoda programmatūru. Tāpat Microsoft un SAP pameta Apvienoto Nāciju CEFAT (Tirdzniecības veicināšanas un elektroniskā biznesa centru), jo citi konsorcija biedri iebilda pret viņu priekšlikumu patentētas tehnoloģijas pasludināt par standartiem.

2004. gada aprīlī Microsoft un Time Warner kopīgi iegādājās kompāniju ContentGuard, un Eiropas Savienība vēlāk uzsāka izmeklēšanu šajā jautājumā. Problēma ir tā, ka ContentGuard pieder ļoti nozīmīgi patenti saistībā ar Digitālo tiesību pārvaldīšanu (DRM). DRM termins apzīmē visus iespējamos veidus, kā satura (piemēram, mūzikas vai filmu) izdevējs var kontrolēt šāda satura izplatīšanu un būt drošs, ka viņam tiks samaksāts. Ja pasaules lielākajai programmatūras kompānijai un lielākajam mēdiju konglomerātam pieder būtiskākie patenti šajā sfērā, tam var būt drausmīgas sekas uz visu mēdiju biznesu.

Programmatūras patentiem būtu negatīva ietekme uz mūsu informācijas un komunikāciju brīvību. Likums par vārda brīvību nemainītos, bet tas, ar ko mēs saskartos, praktiski būtu tik pat ļauni. Nedaudzas lielās korporācijas iegūtu ekskluzīvu kontroli pār nākotnes komunikāciju standartiem un pēc tam noteiktu saturu, kas tiek piegādāts ar šīm jaunajām mēdiju tehnoloģijām. Pilnīgi iespējams, ka kartelis, kam piederētu komunikāciju tehnoloģijas, tad izveidotu ļoti ciešu savienību ar nedaudzajiem lielajiem mēdiju konglomerātiem, kas nodrošina lielāko daļu satura. Gala rezultātā mums visiem būtu mazāka izvēle un mazāka viedokļu daudzveidība.

Protams, vecās, no patentiem brīvās tehnoloģijas paliktu brīvas, taču tās kļūtu liekas. Pēc dažiem gadiem Interneta tehnoloģija būs tālu priekšā tam, kāda tā ir šobrīd. Internetā vēl aizvien pastāvēs informācijas un komunikāciju brīvība, kādu mēs to tagad pazīstam, taču eksistēs daudz pievilcīgākas tehnoloģijas, ko var kontrolēt pāris kompānijas.

Lasiet, kāpēc programmatūras patentiem ir negatīva ietekme uz darba tirgu un ekonomiku kopumā, ne vien uz IT industriju