Mūsu
informācijas un sazināšanās brīvība ir
apdraudēta. Tās pamatā esošās tehnoloģijas, ar
kuru palīdzību mēs sazināmies, aizvien vairāk ir
saistītas ar programmatūru, un kāds vēlas iegūt
kontroli pār tām ar agresīvas patentēšanas
palīdzību.
Internets pa ne
tuvu nebūtu guvis tagadējos panākumus, ja tā pamatidejas un
standarti būtu patentēti.
To neviens neapstrīd, un pavisam nesen
to vēlreiz uzsvēra Tims Berners-Lī, vispasaules
tīmekļa izgudrotājs. Ilgu laiku pastāvēja
nerakstīts likums, ka oficiālie Interneta standarti nedrīkst
iekļaut patentētas tehnoloģijas.
Tagadējā
tendence ir tāda, ka dažas lielās korporācijas
mēģina patentētas koncepcijas padarīt par universāliem
standartiem.
Zināmā mērā tās tagad mēģina
izmantot „iespēju”, ko tās palaida garām
iepriekšējā reizē. Piemēram, pastāv diezgan lieli
strīdi par patentiem, kas pieder Microsoft attiecībā uz Sender
ID pretspama paņēmieniem, un nosacījumiem, saskaņā ar
kuriem Microsoft varētu licencēt šos patentus. Microsoft
sākotnējo licencēšanas piedāvājumu daži
uzskata par vēršanos pret atvērtā pirmkoda
programmatūru. Tāpat Microsoft un SAP pameta Apvienoto Nāciju
CEFAT (Tirdzniecības veicināšanas un elektroniskā biznesa
centru), jo citi konsorcija biedri iebilda pret viņu priekšlikumu
patentētas tehnoloģijas pasludināt par standartiem.
„Vienkārši,
ja tehnoloģija būtu piederējusi man un atrastos pilnīgā
manā kontrolē, iespējams, tā nekad nebūtu tā
izplatījusies. Lēmums padarīt tīmekli par atvērtu
sistēmu bija nepieciešams, lai tas kļūtu universāls.
Jūs nevarat vienlaicīgi kaut ko pasludināt par universālu
risinājumu un tajā pat laikā saglabāt kontroli pār
to.”
Tims Berners-Lī,
vispasaules tīmekļa radītājs
2004. gada
aprīlī Microsoft un Time Warner kopīgi iegādājās
kompāniju ContentGuard, un Eiropas Savienība vēlāk
uzsāka izmeklēšanu šajā
jautājumā.
Problēma ir tā, ka ContentGuard pieder ļoti nozīmīgi
patenti saistībā ar Digitālo tiesību
pārvaldīšanu (DRM). DRM termins apzīmē visus
iespējamos veidus, kā satura (piemēram, mūzikas vai filmu)
izdevējs var kontrolēt šāda satura izplatīšanu un
būt drošs, ka viņam tiks samaksāts. Ja pasaules
lielākajai programmatūras kompānijai un lielākajam
mēdiju konglomerātam pieder būtiskākie patenti
šajā sfērā, tam var būt drausmīgas sekas uz visu
mēdiju biznesu.
Programmatūras
patentiem būtu negatīva ietekme uz mūsu informācijas un
komunikāciju brīvību.
Likums par vārda brīvību
nemainītos, bet tas, ar ko mēs saskartos, praktiski būtu tik pat
ļauni. Nedaudzas lielās korporācijas iegūtu ekskluzīvu
kontroli pār nākotnes komunikāciju standartiem un pēc tam
noteiktu saturu, kas tiek piegādāts ar šīm jaunajām
mēdiju tehnoloģijām. Pilnīgi iespējams, ka kartelis,
kam piederētu komunikāciju tehnoloģijas, tad izveidotu ļoti
ciešu savienību ar nedaudzajiem lielajiem mēdiju
konglomerātiem, kas nodrošina lielāko daļu satura. Gala
rezultātā mums visiem būtu mazāka izvēle un
mazāka viedokļu daudzveidība.
Protams, vecās, no patentiem
brīvās tehnoloģijas paliktu
brīvas, taču tās kļūtu liekas.
Pēc dažiem
gadiem Interneta tehnoloģija būs tālu priekšā tam,
kāda tā ir šobrīd. Internetā vēl aizvien
pastāvēs informācijas un komunikāciju brīvība,
kādu mēs to tagad pazīstam, taču eksistēs daudz
pievilcīgākas tehnoloģijas, ko var kontrolēt pāris
kompānijas.
Lasiet,
kāpēc programmatūras patentiem ir negatīva ietekme uz darba
tirgu un ekonomiku kopumā, ne vien uz IT industriju