Programmatūras
patenti rada dažādus riskus investīcijām
programmatūras izstrādē un programmatūras uzņēmumos:
augstākas kapitāla prasības, akciju turētāja
peļņas „atšķaidīšanu”, pilnīgu
zaudējumu iespēju.
Vislielāko peļņu nesošās
investīcijas programmatūras uzņēmumos
ir saistītas ar autortiesību likumu, nevis ar patentu
likumu.
Investori riskēja ar tādiem uzņēmumiem kā Microsoft,
SAP, Oracle un daudziem citiem laikā, kad nebija programmatūras
patentu. Labākais klimats, kurā uzņēmumu izaugsme ir
vislielākā, ir konkurējošs tirgus, nevis tāds tirgus,
kurā patentu supervaru kartelis var izslēgt savus konkurentus ar
patentu sistēmas palīdzību.
Augsto tehnoloģiju investoriem patentu
sistēma ir pārāk lēna.
Riska kapitāla īpašnieki vēlas paturēt
investīcijas tikai dažus gadus. Ja kompānija piesaka patentu
šodien, tad ir ļoti jāšaubās, vai patentu birojs
būs izsniedzis patentu, pirms riska kapitāla investors jau ir
pārtraucis investīcijas. Dažās citās sfērās,
piemēram, biotehnoloģijās, riska kapitāla investori
patentus uzskata par obligātu priekšnosacījumu, lai vispār
veiktu investīcijas. Taču tas neattiecas uz investīcijām
programmatūrā.
„Patentu portfeļa radīšana
un iesaistīšanās
aizstāvošas patentēšanas izveidē nespēj
vienmēr pasargāt no aplaupīšanas.”
ASV Federālā
tirdzniecības komisija
Programmatūras
investīciju pievilcība slēpjas relatīvi zemajā
nepieciešamajā kapitālā.
Programmatūras patenti
pievienotu nevajadzīgu papildus izmaksu un riska slāni. Pat riska
kapitāla atbalstītam jaunam uzņēmumam Eiropas patenta cena
(aptuveni 30000 eiro) ir pārāk augsta, it sevišķi
tāpēc, ka būtu nepieciešams nevis viens, bet gan daudzi
šādi patenti. Papildus finansiālie resursi ir nepieciešami
arī, lai atvairītu dažādus patentu pārkāpumu
apvainojumus, ko izvirzīs citi tirgus dalībnieki. Patenta
aizstāvības izmaksas vienam atsevišķam gadījumam viegli
var sasniegt simtus tūkstošus eiro, vai pat miljonus.
Patentu spekulanti „atšķaida”
akciju vērtību un
tādējādi samazina investora peļņas prognozi.
Ik reizi,
kad neko neražojošs reketieris, IBM, vai Microsoft griežas pie
jaunā uzņēmuma un ievāc procentus no peļņas,
investora peļņa samazinās. Ir nepieciešami tikai daži
šādi patentu spekulanti, lai pievilcīga investīciju
iespēja pārvērstos par nepievilcīgu.
Sliktākais iespējamais scenārijs
ir pilnīgs programmatūras
kompānijā ieguldīto investīciju zaudējums sakarā
ar patentu problēmām.
Ir nepieciešams tikai viens
programmatūras patents, lai programmatūras uzņēmumu
pilnībā izstumtu no biznesa. Ja attiecīgais patents ir ļoti
vispārīgs vai arī attiecas uz funkcionalitāti, kas ir
paša programmatūras produkta būtība, tad patenta piemērošanas
galarezultāts ir tāds, ka produktu vairs nevar pārdot. Ja
jaunais uzņēmums tiek iepīts patentu tiesvedībā, kas
nopietni apdraud tā izdzīvošanu, tas ātri zaudē
daudzus savus partnerus un klientus. Rezultātā investori zaudē
savu naudu.
Lasiet,
kāpēc programmatūras patenti kavē jaunievedumus>