Linux un atvērtais pirmkods

Programmatūras patenti niknākajiem Linux un atvērtā pirmkoda ienaidniekiem dotu milzīgu pret-konkurences sviru un atstātu Eiropas infrastruktūru atkarīgu no dažām amerikāņu kompānijām.

Linux un atvērtā pirmkoda programmatūra nav galvenie programmatūras patentu upuri, taču tiem rodas īpašs risks. Atvērtā pirmkoda programmatūra ir ļoti veiksmīga sfērās, kurās Eiropas Patentu birojs jau ir izsniedzis neskaitāmus patentus (piemēram, operētājsistēmas, serveru un tīklu tehnoloģijas, datubāzes un programmēšanas valodas). Šajos segmentos oficiālie tirgus līderi ir lielas korporācijas ārpus ES. Tām pieder milzīgs skaits patentu, ko tās var izmantot pret atvērtā pirmkoda programmatūru, lai aizsargātu savus monopolus un oligopolus. („Oligopols” nozīmē tirgu, kas pieder ļoti nedaudziem.)

Minhenes pilsētas administrācija tika plaši pārprasta, kad tā uz laiku apturēja savu projektu pārejai uz Linux. Viņu bažas par Linux un programmatūras patentiem galvenokārt nebija saistīti ar esošajiem Eiropas programmatūras patentiem. Tie tikai kalpoja kā norāde, ka Eiropas Patentu biroja patentu izsniegšanas prakse radīs briesmas Linux, kamēr politiķi nebūs reāli aizlieguši programmatūras patentus. Minhenes galvenā informācijas tehnoloģiju ierēdņa bažas bija vidēja termiņa un ilgtermiņa skatījumā. Viņš uztraucās, ka atsevišķas kompānijas ļaunprātīgi izmantos patentus, lai traucētu atvērtā pirmkoda izstrādātājiem būt novatoriskiem un konkurētspējīgiem.

Ir skaidri redzams, ka Microsoft bieži piemin patentus ļoti ciešā saistībā ar atvērtā pirmkoda konkurences radīto izaicinājumu. Tikai 2004. gadā vien Microsoft plānoja visā pasaulē pieteikt apmēram 3000 patentus, daudzus no tiem Eiropā. 2004. gada jūlijā NewsForge.com publicēja Hewlett-Packard, viena no pasaules lielākajiem datoru ražotājiem, augstu stāvoša menedžera memorandu. Attiecīgais e-pasts pareģoja, ka Microsoft „izmantos tieslietu sistēmu, lai apturētu atvērto pirmkodu”, taču vispirms sagaidīs likumdošanas procesa iznākumu attiecībā uz programmatūras patentiem Eiropas Savienībā. Šis minējums balstījās uz savstarpējās patentu licencēšanas sarunām, kas HP vadībai notika ar Microsoft, un uz dažiem šīs vienošanās punktiem.

Atvērtais pirmkods ir vēsturiska iespēja, ko Eiropas Savienībai būtu jāizmanto, nevis to jāupurē „patentu mafijai” un lielā biznesa lobētājiem. Ilgu laiku Eiropa savā IT infrastruktūrā pārsvarā ir bijusi atkarīga no programmatūras, kas radīta ārpus ES. Tagad, kad Linux un citas atvērtā pirmkoda programmas ir pierādījušas, ka tās atbilst pat visaugstākajām uzņēmumu un valdību prasībām, Eiropai ir izvēle. Amerikas kompānijām ir liela loma atvērtajā pirmkodā, taču arī Eiropa ir relatīvi spēcīga šajā nozarē, un atvērtā pirmkoda programmatūras lietotāji ir mazāk atkarīgi no kāda noteikta pārdevēja.

Pretstatā tam, ko apgalvo „patentu mafija” un tās politiskie draugi, atvērtā pirmkoda projekti jau ir piedzīvojuši pirmos patentu uzbrukumus. Juridiskie draudi jau ir piespieduši atvērtā pirmkoda izstrādātājus atturēties no noteiktas funkcionalitātes piedāvāšanas. Wall Street Journal ir publicējis Microsoft apstiprinājumu, ka tā ir griezusies pie aptuveni 100 programmatūras kompānijām savas „uz āru vērstās patentu licencēšanas” iniciatīvas ietvaros, un starp tām ir bijuši arī atvērtā pirmkoda programmatūras uzņēmumi.

Atvērtā pirmkoda programmu sasniegumi ir galvenais iemesls, kāpēc patenti rada tām draudus. Tāpēc, ka tās ir pieejamas bez maksas (ievērojot noteiktus nosacījumus), atvērtā pirmkoda programmas ir nikns konkurents tradicionālajām programmatūras kompānijām. Tās atņem tirgus daļu un pazemina cenu līmeni. Piemēram, OpenOffice panākumi Taizemē ir piespieduši Microsoft pazemināt cenu savam Office produktam līdz apmēram 30 eiro. Par šādu cenu Eiropā jūs diez vai varat nopirkt grāmatu par Office. Būtu naivi domāt, ka Microsoft un citas lielās kompānijas neizmantos patentu tiesvedību kā glābiņu, ja atvērtais pirmkods turpinās atstāt tik graujošu ietekmi uz viņu biznesu.

Tādējādi zināmā mērā Eiropas Savienības lēmums par to, legalizēt vai aizliegt programmatūras patentus, ir arī izvēle starp Microsoft un Linux. Programmatūras patenti darbojas pret konkurenci, tāpēc to ratificēšana novestu līdz absurdam Eiropas Savienības lietas izskatīšanu pret Microsoft negodīgo konkurenci. Microsoft ir neticami spēcīga kompānija, kurā strādā daudzi talantīgi cilvēki. Priekš Microsoft ir ļoti veselīgi sastapties ar konkurenci no atvērtā pirmkoda puses. Tas ir labākais veids, kā nodrošināt, lai Microsoft vienmēr piedāvātu augstas kvalitātes programmatūru par pieņemamām cenām. Par spīti savai konkurējošajai ietekmei, Linux pat dod labumu Windows lietotājiem. ES nevajadzētu Microsoft atbrīvot no šīs konkurences ar slikti pārdomātas patentu likumdošanas palīdzību.

Lasiet, kā programmatūras patenti oligopolizē programmatūras industriju uz mazo un vidējo uzņēmumu rēķina