Ja kaut kas
spēj novērt politiķu atbalstu speciālām interesēm
un sabiedrības interešu ignorēšanu, tad tā ir
„ceturtās varas” modrība.
Trīs
tradicionālās demokrātijas varas (likumdošana, izpildvara
un tieslietu sistēma) programmatūras patentu jautājumā
netiek turētas pietiekami nošķirtas viena no otras.
Patentu
birokrāti nosaka ES Padomes likumdošanas politiku patentu
jautājumā, bet pār Eiropas Patentu biroju nav augstāka
tiesneša, kā vien viņu pašu „klientu sūdzību
nodaļa”. Šajos apstākļos ir īpaši svarīgi,
lai neatkarīgā prese, kas pareizi ir nosaukta par „ceturto varu”,
informētu visu sabiedrību.
„Programmatūras
patenti vairs nav eksotiska tēma.”
Šis ir citāts ir no
Vācijas ziņu nedēļas izdevuma „Der Spiegel” interneta
izdevuma, kas ziņoja par demonstrāciju pret programmatūras
patentiem 2004. gada jūnija beigās. Patiesībā
programmatūras patenti uztrauc un potenciāli skar gandrīz
ikvienu. Gandrīz ikviens uzņēmums vai pašvaldība lieto
datorus, arī vairumā ģimeņu ir dators (vai portatīvais
dators, par ko mūsdienās ir kļuvuši mobilie telefoni).
Programmatūras
patentu iespējamās sekas vairumam cilvēku ir saprotamas.
Skaidrs, ka filozofiskās un juridiskās debates par
programmatūras patentspēju nav tēmas plašai auditorijai.
Tomēr tirgus konkurētspējas nozīmīgums, patentu
sistēmas struktūras nepilnības, nepārtrauktas patentu
inflācijas briesmas un „kam vara, tam taisnība” programmatūras
patentu princips var tikt ļoti labi izskaidrots daudziem cilvēkiem.
Tā visa negatīvā ietekme uz izgudrojumiem, ekonomiku un darba
tirgu kopumā ir pavisam loģiska.
Lasiet
šīs kampaņas izdotās preses relīzes