Harmonizācijas alibi

Nenoliedzami, tādā vienotā tirgū kā ES ir vēlama saskaņota likumdošanas bāze. To sauc par harmonizēšanu. Daži šo pareizo mērķi izmanto kā attaisnojumu, lai sasniegtu citus mērķus.

Diskusija nav par to, vai ES ir jāharmonizē patentu likumdošana attiecībā uz programmatūru, bet gan kādam ir jābūt šīs harmonizēšanas galarezultātam. Ir tiesa, ka programmatūras patentu pielietojamība atšķiras dažādās Eiropas un pat vienas valsts iekšienē. Šis fakts tikai parāda, cik apšaubāma ir Eiropas Patentu biroja piekoptā izsniegšanas prakse.

Lai patentu likumdošana attiecībā uz programmatūras patentiem kļūtu harmonizēta, ES direktīvai ir jāsniedz skaidrība. Lai cik tas nebūtu dīvaini, daudzi no tiem, kas piedāvā direktīvu ar dažādiem caurumiem, kas faktiski atļauj programmatūras patentus, saka, ka viņu priekšlikums kalpotu harmonizācijas mērķiem. Tomēr, ja viņi vēlas tieši to, viņiem būtu jāatbalsta direktīva, kas sniedz maksimāli iespējamu skaidrību, vienā vai otrā veidā. Tai vai nu ir skaidri jāatļauj, vai jāaizliedz programmatūras patenti. Ja direktīva ir paredzēta, lai tos aizliegtu, tad tas ir jāizdara pilnīgi viennozīmīgā veidā un tai ir jānoved pie saskaņotas nacionālās likumdošanas visā ES. Uzticību nerada harmonizācijas centieni, vienlaicīgi iebilstot pret skaidru definīciju par to, kas ir patentējams un kas nav. Patentspēju nevar skaidri definēt, vienlaicīgi nenorādot arī to, ko nozīmē „tehniskas” sfēras saistībā ar patentu likumu. Tikmēr, kamēr gandrīz jebko var klasificēt kā „tehnisku”, direktīva tikai aizvietos vienu nenoteiktību ar citu.

Ir ļoti vienpusēja pieeja apgalvot, ka tikmēr, kamēr nav pieņemta viena nostāja, netiks panākta vienošanās, tāpēc ir jāpieņem tieši šī nostāja. ES likumdošanas procesā ES Padomei un Eiropas Parlamentam ir jāatrod kopīga pozīcija. Dažas no dalībvalstīm (kas ir pārstāvētas ES Padomē) aizstāv noteiktus lēmumus, apgalvojot, ka tas bija vienīgais veids, kā panākt vienošanos par direktīvu. To pašu nostāju jebkurā brīdī var ieņemt arī Eiropas Parlaments un tā atbalstītāji, tāpēc tas nav nekāds arguments.

Eiropa ir pelnījusi direktīvu, kas ļautu atbrīvoties no programmatūras patentiem. Ja alternatīva būtu akmenī iekalta reāla programmatūras patentspēja, iespējams, uz desmitgadēm, tad mazākais ļaunums būtu, ja likumdošanas process apstātos bez rezultāta. Protams, tā nebūtu labākā no visām izvēlēm, bet noteiktos apstākļos tā noteikti nodarītu mazāku ļaunumu Eiropas ekonomikai nekā direktīva ar briesmīgām sekām. Harmonizācija ir laba lieta, taču vajadzības gadījumā tā var pagaidīt. Eksistē daudzas jomas, kurās Eiropa vēl nav sasniegusi harmonizāciju. Piemēram, mums nav visā Eiropā vienotas nodokļu likmes.

Lasiet par meliem, ka programmatūras patenti bija nepieciešami, lai Eiropas kompānijas padarītu konkurētspējīgākas pret to ASV konkurentiem