| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Neaizsargātas programmatūras meliDažādas lielās korporācijas apgalvo, ka viņiem patenti ir nepieciešami, jo citādi viņu programmatūras izstrādnes nav aizsargātas. Šis apgalvojums ir nepatiess, jo ir pieejamas citas aizsardzības formas.Pirmām kārtām, programmatūru aizsargā autortiesību likums. Tas attiecas gan uz personālo datoru programmām, gan uz jebkuru citu programmatūru, kas ir iebūvēta tehniskās ierīcēs, piemēram, tomogrāfā. Ja kompānija apgalvo, ka bez patentiem tās programmām nebija juridiskas aizsardzības, tad tie ir atklāti meli. Ja tiek apgalvots, ka autortiesību aizsardzība bija nepietiekama, arī tas nav patiesība, jo lielākās programmatūras kompānijas ir kļuvušas tādas tieši pateicoties autortiesību likumam. Turēt programmas pirmkodu slepenībā sakarā ar lielo datorprogrammu sarežģītību ir vēl viena aizsardzības forma. Nav obligāti publicēt programmas pirmkodu. Daži to dara brīvprātīgi, taču šie atvērtā pirmkoda izstrādātāji tik un tā iebilst pret programmatūras patentiem. Bez pirmkoda ir ārkārtīgi grūti un laikietilpīgi saprast to, kā iekšēji darbojas datorprogramma. Lai analizētu programmu bez pirmkoda, ir nepieciešams tāds pats vai pat augstāks prasmes līmenis kā līdzīgas funkcionalitātes programmatūras izveidošanai no nulles. Tādējādi ekonomiski šādos apstākļos nevienam nav izdevīgi zagt kāda cita kodu.
„Dominējošā
programmatūras izstrādātāju vēlme daudz vairāk ir
būt aizsargātiem no patentiem nekā būt
aizsargātiem pateicoties patentiem.”
Programmatūru vēl vairāk
aizsargā tirdzniecības zīmju likums.
Novatorisks uzņēmums gūst labumus no tās sasniegumiem, paplašinot
savu reputāciju un zīmola (brenda) identitāti. Tas ļauj
vienmēr pieprasīt augstāku cenu salīdzinot ar tiem, kas
vēlāk imitē kādu no idejām. Kaut arī tas nevar
aizstāt autortiesību likuma nodrošināto aizsardzības
formu, tomēr arī tas ir jāpiemin.
Ja autortiesību likums sevi ir pierādījis kā uzvarētājs programmatūras jomā, patentu likums ir ekonomiski nepierādīts. Neviens nešaubās par to, ka programmatūras industrija kļuva augsti novatoriska un peļņu nesoša tieši pateicoties autortiesību likumam. Tomēr ekonomiskie pētījumi vēl nav devuši nevienu pārliecinošu pierādījumu, ka patentu likums dod labumu ekonomikai un sabiedrībai. Tāpat kā daudzās lietās, daži spekulanti gūst labumu no patentu sistēmas, taču vairums ekonomistu ir ļoti skeptiski attiecībā uz to lietderīgumu sabiedrībai kopumā. Tieši tie, kas apgalvo, ka programmatūrai ir nepieciešama patentu aizsardzība, parasti pelna naudu ar patentiem. Eksistē vairākas lielas korporācijas, ko vada „patentu maniaki”, taču daudzās organizācijās tieši patentu nodaļa uzsver programmatūras patentu nepieciešamību. Viņi apgalvo, ka ar autortiesībām nav bijusi pietiekama aizsardzība, jo autortiesības viņiem pašiem nozīmē nekādas vai daudz mazākas iespējas. no patentiem, nevis pateicoties patentiem. Lielākais vairums programmatūras izstrādātāju vēlas, lai patentu sistēmu tiktu turēta tālāk no viņiem. Patentu sistēmas milzīgie riski un būtiskie izdevumi viņiem ir tik negatīvi, ka potenciālajiem labumiem nav nekādas praktiskas nozīmes. Lasiet par meliem, ka MVU varēti izmantot patentus pret lielajām korporācijām |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
![]() |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||