Kas ir patents?

Patents ir izgudrojuma aizsardzības veids. Tās ir „dod-un-ņem” attiecības starp sabiedrību un izgudrotāju. Izgudrotājs atklāj savu izgudrojumu, bet sabiedrība uz laiku dod viņam monopoltiesības gūt no tā komerciālu labumu.

Pirms dažiem gadsimtiem izgudrotājam ideja bija jāsargā kā noslēpums, lai no tās ekonomiski ko iegūtu. Piemēram, ja kāds radīja zāles, viņš nekad nevienam nestāstīja, kā tās ir pagatavotas. Tādējādi bieži gadījās, ka izgudrotāji vērtīgas zināšanas paņēma sev līdzi kapā.

Vārdam „patents” ir latīņu sakne, un tas nozīmē „atstāt atvērtu”. Patentu sistēma tika radīta, lai izgudrotājus stimulētu atklāt savus izgudrojumus. Izgudrotājs nosūta sava izgudrojuma aprakstu uz patentu biroju, un, ja patenta izvērtētājs birojā uzskata, ka tas patiešām ir jauns izgudrojums, tad piešķir patentu. Visi patenti tiek publicēti patentu reģistrā.

Apmaiņā pret izgudrojuma publicēšanu patentu likums izgudrotājam uz laiku dod monopoltiesības uz šo izgudrojumu.

Uz laiku piešķirtās monopoltiesības ir ārkārtīgi lielas tiesības patenta īpašnieka rokās. Patenta īpašnieks var aizliegt citiem pielietot zināšanas, ko aizsargā patents. Ja nepieciešams, patenta īpašnieks var lūgt tiesas palīdzību. Viņš var arī pārdot patentu vai piešķirt licences (t.i., izmantošanas atļaujas), kā arī pilnīgi brīvi vienoties par cenu jebkurai no šīm rīcībām.

Šim aizsardzības veidam ir vairākas problēmas. Lielākā no tām ir, ka jūs varat „pārkāpt” patentu, nemaz nezinot, ka tāds eksistē. Tas, kurš pirmais reģistrē ideju, kļūst par tās īpašnieku, un viņš var izmantot patentu ne tikai pret tiem, kas nozog viņa ideju, bet arī pret jebkuru, kurš to pašu ideju atklāj vēlāk. Nav nekādas nozīmes, vai jūs varat pierādīt, ka ideju atklājāt neatkarīgi, un ka jūs pat nezinājāt par patentu. Jūs esat vainīgs patenta pārkāpšanā, un vissliktākajā gadījumā jūs par to pat var ieslodzīt.

Tas ir atkarīgs no izgudrojuma, vai šāda kārtība ir godīga, saprātīga un lietderīga sabiedrībai. Ja izgudrojums patiešām ir ģeniāls, tad tas ir pieņemami. Šajā gadījumā ir ļoti maza iespēja, ka jūs neatkarīgi nonāksiet pie tās pašas idejas 20 gadu laikā, kamēr darbojas patents. Tomēr mūsdienās ir izsniegts miljoniem patentu, un tikai ļoti nedaudzi no tiem ir saistīti ar ievērojamiem sasniegumiem.

Dažās nozarēs patentu sistēma darbojas labāk (vai mazāk slikti) nekā citās. Iebildumi pret patentu sistēmu ir gandrīz visās sfērās. Cilvēki protestē pret patentiem uz cilvēka gēniem, gan ētisku iemeslu dēļ, gan tādēļ, ka šādām zināšanām būtu jāpieder visai sabiedrībai. Mazie un vidējie uzņēmumi visās tehnoloģiju sfērās saskaras ar to, ka lielās korporācijas ir samaitājušas patentu sistēmu un izmanto patentus kā stratēģisku ieroci.

Tomēr patentu sistēmas negatīvie aspekti ir pieņemami sfērās, kur no tiem ir reāls labums. Vairumam ekonomistu pret patentiem ir ļoti rezervēta attieksme, bet profesionāli juristi (kas potenciāli pelna naudu ar patentiem) tos aizstāv. Ja eksistē kāda sfēra, kurā pēc ekonomistu domām patentu sistēmai ir pozitīvs efekts uz ekonomiku un sabiedrību, tad tā ir farmācija. Šajā nozarē pētījumi ir ļoti dārgi, un neviens netērētu simtiem miljonus viena vienīga produkta radīšanai bez kādas ilgtermiņa aizsardzības. Visās citās sfērās pastāv spēcīgi signāli, ka patentu sistēma nodara lielāku ļaunumu, nekā dod labumu. Un attiecībā uz datoru programmatūru patenti faktiski ir pilnīga bezjēdzība.

Klikšķiniet šeit, lai atgrieztos šīs Pamatu sadaļas sākumlapā

Vai aplūkojiet dažus Eiropas programmatūras patentus, ko nekad nevajadzēja piešķirt