Mazie un vidējie uzņēmumi

Mazie un vidējie uzņēmumi ciestu visvairāk no programmatūras patentu legalizēšanas. Tie saņemtu visu negatīvo aspektu triecienu bez pietiekamas iespējas gūt kādus nozīmīgus labumus.

Eiropas programmatūras industriju galvenokārt raksturo mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Tomēr patentu sistēmai kopumā ir reputācija, ka tā visās nozarēs MVU aizvien vairāk nostāda neizdevīgā situācijā. Programmatūras nozarē problēmas ir vēl lielākas. Tādējādi Eiropa izdarīs sev lāča pakalpojumu, ja tā vājinās MVU un nostiprinās programmatūras milžus ārpus ES.

Dažas lielās korporācijas vēlas gūt iespēju ierobežot vai pat sagraut mazākos konkurentus pēc savas izvēles. Programmatūras sfērā pat vismazākais uzņēmums potenciāli var pārvērst lielisku ideju par veiksmīgu produktu, jo nepieciešamie kapitālieguldījumi ir salīdzinoši nelieli. Programmatūras patenti liktu mazajām kompānijām pašām iegādāties dārgus patentus un tādējādi mākslīgi palielinātu programmatūras izstrādei nepieciešamos kapitālieguldījumus. Vislielākā problēma ir tā, ka mazie uzņēmumi nevar efektīvi izmantot patentus pret lielajām korporācijām, taču tām ir nepārtraukti jābaidās, ka daudz lielākie konkurenti nodarīs nopietnus zaudējumus ar patentu sistēmas palīdzību.

MVU nav pieejami savstarpējās licencēšanas darījumi. Tikai lielajām korporācijām ar daudziem tūkstošiem vai desmitiem tūkstošiem patenti ir iespēja ar saviem konkurentiem runāt par savstarpējās licencēšanas līgumiem. Pastāv liels risks, ka lielākie programmatūras tirgus segmenti galīgi nonāks neliela patentu supervaru karteļa rokās. Dažu lielo korporāciju vēlme ir iegūt savā īpašumā milzīgu patentu arsenālu, lai varētu droši konkurēt tirgū. MVU nav nekādu cerību jebkad iegūt tāda izmēra portfeli. Patentu portfeļa „kritiskā masa” ir daudzi tūkstoši. Jums to ir jābūt tik daudz, lai nevienam vairs nekad nerastos vēlme uz tiem skatīties.

MVU lielu daļu peļņas zaudē par labu „patentu mafijai”. Pat lielajām korporācijām ir zināmas problēmas ar neko neražojošiem patentu spekulantiem, bet tās parasti var atrisināt šādas situācijas, izdarot vienu lielākas summas maksājumu. MVU ļoti bieži ir spiesti slēgt peļņas dalīšanas līgumus, saskaņā ar kuriem tiem ir jāatdod noteikta daļa savu ienākumu vai peļņas patentu spekulantiem. Ja uzņēmumam pirms nodokļu nomaksas ieņēmumi par 20% pārsniedz izdevumus un 2% no ieņēmumiem ir jāatdod izspiedējam, tad tas atdod desmito daļu no savas peļņas!

Jaunākā tendence ir tāda, ka lielās korporācijas, piemēram, IBM un Microsoft, MVU uzspiež „patentu nodokļus”. IBM lepojas ar to, ka ik gadu no sava patentu portfeļa „ārējas licencēšanas” iegūst miljardos mērāmu summu. Šie darījumi notiek sekojoši: IBM pašlaik visā pasaulē pieder aptuveni 40000 patentu. Neviens, it īpaši MVU, nekad nespēs apskatīt tos visus un pārliecināties, ka kādam no tā produktiem nav konflikta ar kādu no IBM patentiem. Tādējādi IBM griežas pie kompānijām un piedāvā tām dārgu licences līgumu uz visu patentu portfeli. Ar šo darījumu starpniecību IBM ne tikai izspiež naudu no mazākā uzņēmuma, bet arī iegūst pieeju būtiskai informācijai par citas kompānijas darbību. 2004. gada pavasarī prese sāka ziņot, ka Microsoft tagad dara tieši to pašu. Viņi jau ir griezušies pie aptuveni 100 kompānijām, dažas no kurām atrodas Eiropā, un tas attiecas arī uz atvērtā pirmkoda uzņēmumiem.

Lasiet, kādā veidā programmatūras patenti tiek izmantoti kā legāla izspiešanas forma