Aicinājums ES Padomei

Šonedēļ, 25. un 26. novembrī, kopā sanāks ES Konkurences padome, kas drīzumā mēģinās formāli atbalstīt piedāvāto „Direktīvu par datorizpildāmu izgudrojumu patentspēju”, ko plašāk pazīst kā „programmatūras patentu direktīvu”. 18. maijā Padome panāca politisku vienošanos par šo likumdošanas projektu, taču nepieņēma formālu lēmumu par tā atbalstīšanu.

Mēs lūdzam visas ES dalībvalstu valdības, kas ir pārstāvētas ES Padomē, iestāties pret minētā priekšlikuma atbalstīšanu bez debatēm, pieņemot to kā tā saucamo „A jautājumu”. Visas Eiropas interesēs šāds maldinošs, bīstams un no demokrātijas viedokļa nelikumīgs priekšlikums nedrīkst kļūt par dalībvalstu Kopīgo Nostāju.

Mēs aicinām visus tīkla vietņu īpašniekus palīdzēt novērst programmatūras patentu legalizēšanu ES, ievietojot saiti uz kampaņas tīkla vietni www.NoSoftwarePatents.com.

Aplūkojamais direktīvas priekšlikums ir maldinošs, jo nespeciālistiem un pat likumdošanas profesionāļiem, kas nepārzina patentu likumdošanas nianses, liek nepareizi domāt, ka tiek izslēgta programmatūras patentspēja. Tomēr patiesībā tas ir visu to atrunu apkopojums, ar kuru palīdzību patentu sistēma jau daudzus gadus ir pārkāpusi Eiropas Patentu konvencijas 52. pantu, izsniedzot patentus uz programmatūras idejām.

Tie, kas apgalvo, ka direktīva neatļaus patentēt programmatūru, terminam „programmatūra” pievieno dīvainu un neviennozīmīgi interpretējamu definīciju. Pareizs veids, kā programmatūras patentus atšķirt no patentiem uz datora vadītām ierīcēm, ir patenta likuma vajadzībām izslēgt informācijas analīzi, apstrādi un attēlošanu no vārda „tehnisks” definīcijas, aizliedzot patentus uz izgudrojumiem datu apstrādes jomā un ieviešot stingru un neapejamu prasību, ka izgudrojumā tiek izmantoti dabas spēki, lai vadītu fiziskus efektus ārpus digitālās sfēras.

Piedāvātā likumdošana satur daudzas iestrādes, kas varētu būt noderīgas, ja vārdu „tehnisks” saprotam tā vispārējā nozīmē. Tomēr patentu sistēma līdz šim ir izteikusi un demonstrējusi pati savu šī termina definīcija, kas sevī iekļauj gandrīz visu, ko dators potenciāli varētu darīt. Vēl jo vairāk, likumdošanas priekšlikuma 5.2. punkts iznīcina visas barjeras programmatūras patentspējai, atklāti atļaujot tā sauktās „datorprogrammu pretenzijas”.

Programmatūras patenti ir bīstami ekonomikai kopumā un konkrēti Eiropas ekonomikai. Likumdevējiem būtu jāņem vērā tādu respektablu organizāciju brīdinājumi, kā Deutsche Bank Research, Ķīles Pasaules ekonomikas institūts un PricewaterhouseCoopers.

Pirmajā brīdī šķiet, ka patenti aizsargā izgudrotāju, taču patiesās sekas var būt pilnīgi pretējas, atkarībā no nozares. Autortiesības kalpo programmatūras autoriem, bet patenti potenciāli var atņemt viņiem pašu neatkarīgi radītos sasniegumus. Autortiesības ir taisnīgas, jo tās ir vienādi pieejamas visiem. Programmatūras patentu režīms būtu likums stiprākajiem, gala rezultātā radot vairāk netaisnības nekā taisnības.

Konkrēti, mēs uzskatām, ka programmatūras patenti apdraud jauno ES dalībvalstu ekonomiskās iespējas. Daudziem talantīgiem programmatūras izstrādātājiem šajās valstīs ir jādod godīgas iespējas. Vidējās Eiropas patenta izmaksas ir 30000 līdz 50000 eiro, un uzņēmumam ir nepieciešams ļoti liels šādu patentu skaits, lai tas būtu spējīgs noslēgt „savstarpējās licencēšanas” līgumus ar multinacionālajām korporācijām, kam katrai pieder desmitiem tūkstoši patentu.

Politiskajam lējumam par programmatūras patentspēju būtu jābalstās uz visu plusu un mīnusu izvērtējumu, ekonomisko loģiku un ētiskiem apsvērumiem, nevis uz to, kas varbūt ir bijusi patentu sistēmas prakse pēdējo gadu laikā. Lūkosimies nākotnē, nevis pagātnē.

Ja ES Padome pieņemtu 18. maija likumdošanas priekšlikumu, tas tiktu pieņemts bez demokrātiskas leģitimitātes. „A jautājuma” pieņemšana bez debatēm un balsošanas ir tikai paredzēta, lai paātrinātu un vienkāršotu procesu, ja piedalās kvalificēts vairākums. Šajā konkrētajā gadījumā kvalificēta vairākuma nebija.

Sākot ar 1. novembri ES saskaņā ar Pievienošanās Līgumu stājas spēkā jauni koeficienti. Kopējais visu to valstu balsu skaits, kas 18. maijā pozitīvi atbalstīja likumdošanas priekšlikumu, ir 216, un tas ir mazāk nekā nepieciešamās 232 balsis. Tas radītu vairāk nekā nožēlojamu precedentu Eiropas demokrātijai, ja ES Padome pieņemtu Kopēju Nostāju ar nepietiekamu balsu skaitu.

Vēl jo vairāk, šo 216 balsu skaitā ietilpst arī Nīderlandes un Vācijas pret šo valstu nacionālo parlamentu gribu izteiktais atbalsts. 1. jūlijā plašs Tweede Kamer vairākums pieņēma rezolūciju, ka Holandes valdība atsauc savu atbalstu aplūkojamajam likumdošanas priekšlikumam. 21. oktobrī visas četras Vācijas Bundestāga grupas pieņēma kopēju nostāju un kritizēja 18. maija piedāvājumu kā likumu, kas atļautu programmatūras patentus.

Inovāciju un konkurētspējīga programmatūras tirgus labā mēs patiesi ceram, ka Eiropas Savienība izmantos šo iespēju, lai izslēgtu programmatūru no patentspējas un iegūtu būtisku konkurences priekšrocību informācijas laikmetā.