Likumdošanas priekšlikumi

Ierastajā mētāšanā starp ES institūcijām līdz šim jau ir radīti trīs dažādi patentu direktīvas melnraksti. Pirmais un trešais no tiem atļautu programmatūras patentus, bet otrais tos aizliegtu.

2002. gada 20. februārī ES Komisija iesniedza sākotnējo priekšlikumu, kas ES legalizētu programmatūras patentus. No pirmā acu uzmetiena izskatījās, ka šī „direktīva par datorizpildāmu izgudrojumu patentspēju” atļautu tikai patentus programmatūras vadītiem tehniskiem izgudrojumiem, nevis programmatūras idejām. Tomēr tā nenovilka skaidru līniju starp tehnisko izgudrojumu tā vispārējā izpratnē un tīru programmas loģiku. Tas tika darīts ar nolūku, jo galvenais mērķis bija atļaut programmatūras patentus, to nemaz neatzīstot.

2003. gada 24. septembrī Eiropas Parlaments pieņēma daudzus labojumus, kas attiecībā uz programmatūras patentiem pagrieza ES Komisijas piedāvājumu par 180 grādiem. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka Eiropas Parlaments nolēma ļoti skaidri definēt, kas ir „tehnisks” izgudrojums attiecībā uz patentu likumu, un kas tas nav. Piemēram, datu apstrāde tika skaidri izslēgta no definīcijas „tehnisks”, bet dabas spēku kontrolēšana tika pasludināta kā nepieciešama prasība patenta saņemšanai.

Šis Eiropas Parlamenta priekšlikums nenozīmē, ka neviena programma nevarētu saņemt patentu. Tas tikai ierobežo patentspējas robežas uz tām programmatūras idejām, kam ir būtisks efekts uz reālo pasauli. Tādējādi Eiropas Patentu birojs vairs nevarētu apgalvot, ka progresa joslai ir „tehnisks efekts” sakarā ar efektīvāku datora ekrāna izmantošanu. Virtuālās iepirkšanās ratiņus nevarētu uzskatīt par tehniskiem tikai tādēļ, ka notiek kaut kāda informācijas apmaiņa starp dažiem datoriem. Tomēr datora vadītas mašīnas bremzes vēl aizvien būtu patentējamas, ja vien tās ir labākas bremzes, jo automašīnas bremzēšana ir saistīta ar dabas spēku kontroli. Un mašīnas bremzēs izmantoto programmatūru vienmēr aizsargātu autortiesību likums.

Patiesībā Eiropas Parlaments piedāvāja ļoti labi definētu kompromisu. Parastās datoru programmatūras radītāji un lietotāji būtu pasargāti no patentu pārkāpumu pretenzijām. Programmētājs, kas raksta programmu, zinātu, ka viss, ko viņš pats uzraksta, pieder viņam. Tomēr patiesi tehniski izgudrojumi paliktu patentējami, ja vien tie ir saistīti ar dabas spēku kontrolēšanu.

2004. gada 18. maijā ES Padome pasludināja „politisku vienošanos” par citu direktīvas versiju, kas ir ļoti līdzīgai ES Komisijas izstrādātajai un kas neatspoguļo Eiropas Parlamenta nostāju. Patiesībā ES Padome gāja vēl tālāk nekā ES Komisija attiecībā uz tā saucamajām „programmu pretenzijām”. ES Padomes programmatūras patentu darba grupa pārsvarā sastāv no cilvēkiem, kas ir patentu sistēmas daļa, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka viņi tālāk virza nevis patentspējas ierobežošanu, bet gan paplašināšanu. Tomēr 18. maija politiskā vienošanās vēl nebija formāls ES Padomes priekšlikuma apstiprinājums. 2004. gada 18. maijā nenotika formāla balsošana. Tāpat, pat ja ES Padome pieņemtu priekšlikumu, tas vēl aizvien nestātos spēkā, bet nonāktu atpakaļ Eiropas Parlamentā.

Ja jums ir radusies interese izlasīt detalizētāku informāciju par dažādiem likumdošanas priekšlikumiem un to juridisko būtību, mums ir ieteikums. Programmatūras patentu kritiķi BIIF (<Brīvas Informācijas Infrastruktūras fons>) ir sagatavojuši dažādus tekstus, kuros tiek aplūkoti specifiski ar šiem likumdošanas priekšlikumiem saistīti jautājumi.

Lasiet par dažādu ES dalībvalstu lomu šajā likumdošanas procesā