Nenoliedzami, tādā vienotā tirgū
kā ES ir vēlama saskaņota
likumdošanas bāze. To sauc par harmonizēšanu. Daži
šo pareizo mērķi izmanto kā attaisnojumu, lai sasniegtu
citus mērķus.
Diskusija nav par to, vai ES ir
jāharmonizē patentu likumdošana
attiecībā uz programmatūru, bet gan kādam ir
jābūt šīs harmonizēšanas
galarezultātam.
Ir tiesa, ka programmatūras patentu pielietojamība
atšķiras dažādās
Eiropas un pat vienas valsts iekšienē. Šis fakts tikai
parāda, cik apšaubāma ir Eiropas Patentu biroja piekoptā
izsniegšanas prakse.
Lai patentu likumdošana
attiecībā uz programmatūras patentiem
kļūtu harmonizēta, ES direktīvai ir jāsniedz
skaidrība.
Lai cik tas nebūtu dīvaini, daudzi no tiem, kas
piedāvā direktīvu ar dažādiem caurumiem, kas faktiski
atļauj programmatūras patentus, saka, ka viņu priekšlikums
kalpotu harmonizācijas mērķiem. Tomēr, ja viņi
vēlas tieši to, viņiem būtu jāatbalsta direktīva,
kas sniedz maksimāli iespējamu skaidrību, vienā vai otrā
veidā. Tai vai nu ir skaidri jāatļauj, vai jāaizliedz
programmatūras patenti. Ja direktīva ir paredzēta, lai tos
aizliegtu, tad tas ir jāizdara pilnīgi viennozīmīgā
veidā un tai ir jānoved pie saskaņotas nacionālās
likumdošanas visā ES. Uzticību nerada harmonizācijas
centieni, vienlaicīgi iebilstot pret skaidru definīciju par to, kas
ir patentējams un kas nav. Patentspēju nevar skaidri definēt,
vienlaicīgi nenorādot arī to, ko nozīmē „tehniskas” sfēras
saistībā ar patentu likumu. Tikmēr, kamēr gandrīz jebko
var klasificēt kā „tehnisku”, direktīva tikai aizvietos vienu nenoteiktību
ar citu.
Ir ļoti vienpusēja pieeja apgalvot,
ka tikmēr, kamēr nav pieņemta
viena nostāja, netiks panākta vienošanās, tāpēc
ir jāpieņem tieši šī nostāja.
ES likumdošanas procesā ES Padomei un Eiropas Parlamentam ir
jāatrod kopīga pozīcija. Dažas no dalībvalstīm
(kas ir pārstāvētas ES Padomē) aizstāv noteiktus
lēmumus, apgalvojot, ka tas bija vienīgais veids, kā panākt
vienošanos par direktīvu. To pašu nostāju jebkurā
brīdī var ieņemt arī Eiropas Parlaments un tā
atbalstītāji, tāpēc tas nav nekāds arguments.
Eiropa ir
pelnījusi direktīvu, kas ļautu atbrīvoties no
programmatūras patentiem.
Ja alternatīva būtu akmenī
iekalta reāla programmatūras patentspēja, iespējams, uz
desmitgadēm, tad mazākais ļaunums būtu, ja
likumdošanas process apstātos bez rezultāta. Protams, tā
nebūtu labākā no visām izvēlēm, bet noteiktos
apstākļos tā noteikti nodarītu mazāku ļaunumu
Eiropas ekonomikai nekā direktīva ar briesmīgām sekām.
Harmonizācija ir laba lieta, taču vajadzības gadījumā
tā var pagaidīt. Eksistē daudzas jomas, kurās Eiropa
vēl nav sasniegusi harmonizāciju. Piemēram, mums nav visā
Eiropā vienotas nodokļu likmes.
Lasiet par
meliem, ka programmatūras patenti bija nepieciešami, lai Eiropas
kompānijas padarītu konkurētspējīgākas pret to
ASV konkurentiem