Augsta līmeņa meli

Daži cenšas mazināt bažas par programmatūras patentiem apgalvojot, ka tikai nozīmīgi sasniegumi iegūs patentspēju. Tas vienkārši nav iespējams, ņemot vērā to, kā darbojas patentu sistēma.

Nav būtiskas nozīmes kādas likumdošanas teiktajam par to, cik augsta līmeņa izgudrojumam ir jābūt, lai tas būtu patentējams. Šo prasību likums var izteikt visskaidrākajā un izskaistinātākajā veidā, un tomēr tam nebūs nekāda efekta. Nekur pasaulē nav neviena patentu likuma, kas skaidri atļautu „triviālus patentus”. Un tomēr realitāte ir tā, ka tie visur tiek piešķirti. Tas nav atkarīgs no likumdošanas. Tas vienmēr ir saistīts ar likuma izpildes līmeni. Teorētiski nekad nekur nevajadzētu būt nevienam triviālam patentam, un pat autortiesību likums neaizstāv visu (tikai to, kas ir pelnījis aizsardzību).

Kamēr nenotiks fundamentāla virziena maiņa, Eiropas patentu sistēma radīs patentus zema līmeņa idejām. Patenta pieprasītāja vēlme vienmēr ir saņemt patentu pēc iespējas plašākai un vispārīgākai idejai. Jo plašāks ir patents, jo iedarbīgāks tas būs attiecībās ar konkurentiem un aizsardzības naudas izspiešanā. Jo augstāks ir patentētās idejas līmenis, jo specifiskāks tas ir, un mazāka ir varbūtība, ka kāds cits to varētu nejauši „pārkāpt”. Tādējādi ekonomiski optimālais patentētās idejas līmenis ir tikai sasniegt minimālās prasības, kas nepieciešamas, lai izietu izvērtēšanu. Patentu juristu uzdevums ir pat visvienkāršāko idejas pieteikumu izteikt tādā neskaidrā un uzpūstā veidā, lai tas atstātu iespaidu uz patenta izvērtētāju pat tad, kad tam nebūtu nekāda pamata.

Tikai atteikšanās no kvantitatīvas domāšanas par patentiem un no patentu inflācijas var reāli uzlabot patentu kvalitāte. Ja valstis un kompānijas izbeigts mērīt savu novatorisko sasniegumu rezultātus pēc patentu skaita, tad mums radīsies klimats, kurā patentu biroji varēs ļaut saviem izvērtētājiem pievērsties patentu kvalitātei nevis kvantitātei. Konkrēti runājot par Eiropas Patentu biroju, būtu jālikvidē arī tā pašfinansēšanās no patentu apkalpošanas maksas.

Pat netriviāli programmatūras patenti atstāj negatīvu iespaidu uz Eiropas ekonomiku. Nenoliedzami, tādas lietas kā MP3 algoritms mūzikas datu kompresijai ir būtisks intelektuāls sasniegums. Tomēr arī tas nav pelnījis patenta aizsardzību, jo 20 gadu laikā, kamēr ir spēkā patents, pat MP3 formātu visticamāk būtu vai jau ir atkārtoti izgudrojis kāds cits. Sabiedrībai nav nekāda labuma piešķirt patentus „izgudrojumiem”, ko tāpat kāds izdarīs.