"Nekas nav noticis" meli

Programmatūras patentu atbalstītāji visu laiku apgalvo, ka programmatūras patenti līdz šim nav bijuši praktiska problēma, vai, konkrētāk, ka MVU un atvērtā pirmkoda programmatūra pagaidām nav cietusi no programmatūras patentiem.

Nav tiesa, ka programmatūras patenti līdz šim nav bijuši nopietni pielietoti. Reizēm pat gadās, ka IT jautājumiem veltītas tīmekļa vietnes ziņo par diviem var trim ar patentiem saistītiem incidentiem vienas dienas laikā. Publiski kotēti patentu spekulanti Acacia un Forgent patentus vienlaicīgi pielieto pret vairākām kompānijām, un viņi aizvien vairāk meklē iespējas Eiropā.

Tie programmatūras patentu gadījumi, kas nonāk tiesā, nav pat aisberga redzamā daļa. Patentu strīdu būtība ir tāda, ka tie parasti nenonāk tiesā. Vairums uzņēmumu, īpaši mazie un vidējie, nevar atļauties dārgo patentu tiesvedību un, vēl svarīgāk, nevar riskēt, ka tiesa varētu viņiem piespriest apturēt dažu viņu produktu tirgošanu. Tādējādi viņiem ir vai nu jāmaksā, vai kā citādi jāpiekāpjas patentu īpašniekiem.

Parasti ir bezatbildīgi noliegt nākotnes draudu esamību, balstoties uz pagātni. Tie, kas apgalvo, kas atvērtais pirmkods ir uzplaucis tieši ASV par spīti plašajai programmatūras patentspējai, nonāk pie nepieļaujama secinājuma. Daudzi cilvēki pirms 11. septembra apgalvoja, ka lidostu drošība ir pietiekama. Ja risks pastāv, tad ar to ir jārēķinās. Ja piedāvātā likumdošana rada vai palielina risku, tad to ir jāizmaina, lai tā nodrošinātu drošību. Nepietiek tikai tēlot gudro, kad nelaime jau ir notikusi. Eiropai nav jāgaida, līdz notiks 11. septembra ekvivalents saistībā ar programmatūras patentiem.

Vairums patentu īpašnieku gaida ES likumdošanas procesa iznākumu, pirms uzsākt nopietnas darbības. Viņi vispirms vēlas legālu pamatu savu patentu pielietošanai. Likumdošana, ko Eiropas parlaments piedāvāja 2003. gada septembrī, padarītu gandrīz neiespējamu patentu pielietošanu pret programmatūras izstrādātājiem un lietotājiem. Citas piedāvātās ES direktīvas versijas, ja tās stātos spējā, atļautu plašu patentu pielietošanu. Ņemot vērā neskaidro šī likumdošanas procesa iznākumu, patentu īpašnieki šobrīd uzsākot tiesvedību varētu zaudēt lietu. Tāpat patentu īpašnieki zina, ka jebkāda patentu pielietošanas aktivitāte Eiropā šajā situācijā palielinātu varbūtību, ka ES pasludina programmatūras patentu aizliegumu.

Patentu draudi atvērtā pirmkoda programmatūrai ir nevis pagātnes jautājums, bet gan jautājums par nākotnes izaugsmi. Līdz zināmam sasniegumu līmenim pašreizējiem tirgus līderiem nav bijusi spēcīga motivācija pielietot patentus pret atvērto pirmkodu. Tomēr eksistē sāpju slieksnis, un neviens nevar precīzi paredzēt, kur tas atrodas. Aiz šī sliekšņa pastāvēs ievērojami augstāks risks, nekā tas bija pagātnē.

Lasiet par meliem, ka programmatūras patentu ratificēšana bija nepieciešami harmonizēšanas nolūkos