MVU meli

Ja kāds jūs aplaupa un paņem jūsu naudu, tad tas jau ir pietiekoši slikti. Vēl sliktāk ir tad, ja viņš apgalvo, ka patiesībā jums ir darījis labu. Daži no tiem, kas vēlas vērst patentus pret MVU, dara tieši tā.

Nav nekādu šaubu, ka liels skaits mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ir patiesi uztraukušies par programmatūras patentiem. Briselē bāzētā CEA-PME, kas apvieno 22 MVU asociācijas no 19 valstīm, ir viena no visskaļākajiem programmatūras patentu kritizētājiem. BIIF, visaktīvākā grupa, kas lobē pret programmatūras patentiem Eiropā, ir saņēmusi atbalstu no tūkstošiem kompāniju un uzņēmēju. Kad Vācijas federālā ekonomikas un darba ministrija publicēja anketu par programmatūras patentiem, 10 dienu laikā tika saņemtas aptuveni 1000 atbildes pārsvarā no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kaut gan viņi bija gaidījuši tikai apmēram 100.

Tā ir liekulība, kad dažas lielās korporācijas pieprasa programmatūras patentus un apgalvo, ka MVU no tā gūs labumu. MVU var paši pateikt savu viedokli. Viņiem tie nav vajadzīgi, un viņi nav devuši lielajām korporācijām tiesības runāt viņu vārdā. Tāpat patentu sistēmas biedriem, ieskaitot patentu advokātus, nav nekādu juridisku tiesību šajā diskusijā pārstāvēt MVU. Ir pārāk skaidri saskatāmas visu to savtīgās intereses, kas no patentiem taisa naudu.

Vienīgais veids, kā MVU var gūt labumu no programmatūras patentiem, ir kļūt par patentu spekulantiem. Ja uzņēmumam tirgū nav savas produkcijas vai arī tā ir ārkārtīgi specializēta, kas parasti atbilst tikai vienam vienīgam programmatūras patentam, tad tas pavisam noteikti var pielietot savus patentus pret lielajām korporācijām. Tomēr visos citos gadījumos patentu sistēma MVU nostāda neizdevīgā pozīcijā. Ja lielās korporācijas bez problēmām var atļauties ik dienu iesniegt vairākus patentu pieteikumus, MVU savas pūles ir jāfokusē uz produktu izstrādi. MVU nevar atļauties pārāk daudz sava iekšējā laika atraut no izstrādes tikai tādēļ, lai iesniegtu patentus.

Jebkuram MVU pašnāvnieciska rīcība būtu iesūdzēt tiesā kādu lielo korporāciju par patentiem, ja MVU ir atkarīgs no ieņēmumu plūsmas, ko tas saņem par savas produkcijas pārdošanu. Pieņemsim, ka kompānijai ir viens izstrādājums un tajā ir 300000 pirmkoda rindas. Tas ir ievērojams skaits, taču nav pārāk liels. Eksistē daudzas programmas, kas sastāv pat no miljoniem pirmkoda rindu. Ja šī kompānija vēlētos iesūdzēt IBM par patenta pārkāpumu, tai vispirms būtu jāpārliecinās, ka tā „nepārkāpj” nevienu no IBM patentiem. Salīdzināt 300000 programmas koda rindas ar 40000 patentiem, katrs no kuriem ir aprakstīts uz vairākām teksta lapām un ir uzrakstīts ļoti abstraktā valodā, ir vienkārši neiespējami. Tādējādi mazā kompānija pat nevar pamēģināt. Ja tā pamēģinās, tad IBM ātri vien liks mazajam tirgus dalībniekam saprast, ka patentu sistēmā vara nozīmē taisnību.

Lasiet par meliem, ka ES direktīva par programmatūras patentiem tikai sankcionēs EPB pielietoto praksi