Austrumeiropa

ES jaunajām dalībvalstīm Austrumeiropā programmatūras patentu legalizēšanas negatīvās sekas būtu īpaši sāpīgas. Programmatūras patenti šīm valstīm atņems galvenās iespējas.

Cenas ziņā pieejama un novatoriska programmatūra ir būtisks nosacījums, lai Austrumeiropas ekonomikas augtu un uzplauktu. Lai panāktu Rietumeiropas ienākumu līmeni, Austrumeiropai ir nepieciešams stratēģiski attīstīt informācijas tehnoloģiju izmantošanu. Relatīvi pret tagadējo ienākumu līmeni Austrumeiropā datorprogrammu cenas ir pat vēl augstākas nekā Rietumos.

Augstāku relatīvo cenu problēma ir vēl lielāka patentēšanas izmaksām. Eiropas patenta cena ir aptuveni 30000 eiro, un programmatūras kompānijām aizsardzības nolūkos ir nepieciešams ļoti liels patentu skaits. Austrumeiropas valstis nodarītu ļaunumu pašas sev atbalstot patentu sistēmu, kas programmatūras izstrādei pieliek klāt milzīgu un neproduktīvu izmaksu slāni. Autortiesību likums, kas aizsargā jebkuru izstrādātāju bez papildus izmaksām, ir daudz labāk piemērots, lai ļautu gaišajiem prātiem Austrumeiropā izstrādāt programmas savam un visam kopējam ES tirgum.

ES dalībvalstīs Austrumeiropā nav tradicionālu industrijas milžu, kādi ir Vācijā vai Zviedrijā. Ilgstošā skatījumā programmatūras patentu galarezultāts ir negatīvs katrai un ikvienai Eiropas valstij neatkarīgi no tā, cik daudz lielu kompāniju tajā atrodas. Tas pat ir negatīvs Savienotajās Valstīs, kur Federālā tirdzniecības komisija ir izteikusi nopietnas bažas. Tomēr valstī, kurā ir daži globāli spēlētāji, piemēram, Siemens, eksistē milzīgs lobētāju spiediens plašākas patentspējas atbalstam, un viņiem reizēm izdodas novest nacionālās valdības pie nepareizas izvēles. Tomēr ir grūti saprast, kādēļ mazākām valstīm ar citādi strukturētu ekonomiku būtu jāseko citiem pa šo nepareizo ceļu. Jo vairāk valsts ir programmatūras importētāja nevis eksportētāja, jo mazāka jēga tai ir atbalstīt jebkādu likumdošanu, kas jaunienācējiem apgrūtina ienākšanu tirgū un kalpo tikai, lai programmatūru padarītu dārgāku un mazāk novatorisku.

Atvērtā pirmkoda stratēģiskā nozīme uz Austrumeiropu attiecas vēl vairāk nekā uz Rietumiem. Bez cenas apsvērumiem, kas nav vienīgā atvērtā pirmkoda priekšrocība, eksistē divi iemesli, kāpēc apvērtā pirmkoda programmatūra ir īpaši izdevīga Austrumeiropai. Pirmais, ka ievērojams skaits atvērtā pirmkoda izstrādātāju dzīvo tieši Austrumeiropā. Piemēram, liela daļa MySQL programmatūras izstrādātāju atrodas Austrumeiropā nevis tāpēc, ka kompānija speciāli tos pieņēma darbā, bet vienkārši pateicoties prasmēm, ko ar interneta starpniecību šie cilvēki ir ieguldījuši atvērtā pirmkoda projektos. Otrs aspekts ir tas, ka dažas Austrumeiropas valodas veido salīdzinoši nelielu tirgu. Kamēr tikai daži programmatūras tirgotāji tulko savas programmas šajās valodās, parasti katrā valstī agrāk vai vēlāk uzrodas kāds atvērtā pirmkoda izstrādātājs, kas pārtulko jebkuru atvērtā pirmkoda programmu, pat ja to izmanto ļoti neliels attiecīgās valodas lietotāju skaits. Slēgta pirmkoda programmām parasti šāda brīvība nepastāv.