Darba tirgus un ekonomika

Atbrīvojoties no programmatūras patentiem Eiropa varētu iegūt būtisku konkurences priekšrocību pār ASV un radīt darbavietas ES. Tomēr programmatūras patentu legalizēšanai būtu pretējs efekts.

2004. gada 18. maijā ES Konkurences Padome savu mērķi interpretēja nepareizā veidā. Pasludinot politisku vienošanos par direktīvu, kas ES legalizētu programmatūras patentus, komisija padarīja savu nosaukumu par izsmieklu un Eiropai izdarīja lāča pakalpojumu. Kaut gan dažas lielās Eiropas korporācijas pieprasa programmatūras patentus (daļēji tāpēc, ka tās pat neizprot lietas būtību), to lietderība Eiropas ekonomikai ir ārkārtīgi apšaubāma, bet negatīvās sekas ir acīmredzamas. Galvenie šādas direktīvas ieguvēji neatradīsies ES. Patiesībā vairums programmatūras patentu Eiropā pieder patentu īpašniekiem ārpus ES.

ES jau ir desmitiem miljardu eiro liels programmatūras tirdzniecības deficīts attiecībās ar ASV. Liela daļa šīs summas veidojas pateicoties monopoliem, kas pieder noteiktām amerikāņu programmatūras kompānijām lielākajos un visienesīgākajos programmatūras tirgus segmentos. Monopolists vienmēr prasa vairāk par godīgu tirgus cenu. Tādējādi ES būtu vitāli ieinteresēta radīt konkurējošu tirgu, kurā Eiropai nebūtu jāpārmaksā. Nekad nav prātīga politika dot priekšroku monopolistiem neatkarīgi no tā, kur tie atrodas, bet ārvalstu monopolistu stiprināšana ir pašiznīcinoša rīcība.

Eksistē daudzi iemesli, kādēļ ES labāk būtu aizliegt nevis legalizēt programmatūras patentus. Galvenie iemesli ir šādi:

1. Programmatūras patenti pašmāju programmatūras industrijai rada neizdevīgu stāvokli. Programmatūras patenti nostiprina lielos spēlētājus ārpus ES uz mazo un vidējo uzņēmumu rēķina. Izņemot SAP, Eiropas programmatūras industrija sastāv no MVU. Vēl jo vairāk, Eiropai kā būtiskāko atvērtā pirmkoda projektu dzimtenei un atvērtā pirmkoda dedzīgāko lietotāju tirgum ir iespēja radīt izaugsmi un jaunas darbavietas saistībā ar atvērto pirmkodu. Dažas no šīm iespējām var pārņemt Āzija, kur valdības daudz vairāk atbalsta atvērtā pirmkoda programmas un salīdzinot ar ES pastāv daudz mazāka varbūtība, ka tās ļaus atvērtajam pirmkodam ciest no patentu sistēmas.

2. Programmatūras patenti palielina programmatūras un programmatūru saturošu preču izmaksas Eiropas valsts iestādēm, uzņēmumiem un patērētājiem. Atsakoties no programmatūras patentiem, atvērtā pirmkoda programmatūrai rodas nebijusi iespēja samazināt parastās programmatūras cenu līmeni. Šo iespēju nedrīkst palaist garām. Eiropai ir jāsaprot šī izmaksu ekonomija un ietaupītie līdzekļi jāiegulda savā attīstībā.

3. Lielāka konkurence programmatūras tirgū vairāk jaunievedumu, kas rezultātā noved pie augstāka ražīguma visos citos sektoros, kas izmanto programmatūru. Apvienojot to ar augstāk minēto izmaksu ekonomiju, tas radītu būtisku konkurences priekšrocību pār aizvien vairāk patentu pārņemto ASV.

4. Līdz ar patentu sistēmu rodas dažādas tiešās un netiešās izmaksas, un nav nekādu ekonomisku pierādījumu, kas tās sevi attaisnotu. Aizvien pieaugošās patentu sistēmas izmaksas patiesībā apmaksā patērētāji. Bez ļoti spēcīgiem pierādījumiem, ka patentu sistēma varētu nest labumu kādā sfērā, to nedrīkst vēl vairāk paplašināt.

5. Vairāk jaunu darbavietu ražošanā un pakalpojumu nozarēs dod vairāk labuma ekonomikai kopumā nekā jaunas darbavietas patentu sistēmā. Jaunu darbavietu radīšana patentu birokrātijā un patentu juridiskajās firmās nav veids, kā radīt darbavietas kopumā. Patentu sistēma ekonomiski ir papildus izdevumi. Ja tā izplešas sfērās, kur tā rada nopietnu kaitējumu, piemēram, programmatūrā, tad ir pilnīgi iespējams, ka jebkura papildus darbavieta patentu sistēmā netieši iznīcina ievērojamu skaitu citu darbavietu.

6. Lielās korporācijas tikai vēlas programmatūras izstrādes darbavietas nodot kā ārpakalpojumu. Tādu firmu kā Siemens loģika ir vienkārša: atlaižam 20 programmētājus Eiropā, pieņemam darbā 30 Bangalorā (ietaupot lielu daļu līdzekļu), uzturam vienu patentu juristu Minhenē, kas apstrādā šo 30 Indijas programmētāju darbu. Pēc dažiem gadiem šā patentu jurista darbam varēs izmantot ārpakalpojumus Rumānijā. Salīdzinājumam, mazie un vidējie IT uzņēmumi ir ļoti orientēti uz pakalpojumiem. Viņiem ir būtiski, lai darbinieki atrastos tuvu klientiem, un viņi arī ir spiesti maksāt nodokļus tur, kur atrodas.

Lasiet, kāpēc programmatūras patenti ir īpaši negatīvi Austrumeiropas valstu ekonomikai