Pirmā reize,
kad Eiropa nolēma neatļaut programmatūras patentus, bija 1974.
gadā, kad tika ratificēta Eiropas Patentu konvencija.
1974. gada
Eiropas Patentu konvencija (EPK) nav ar ES saistīta vienošanās.
Tas ir atsevišķs daudznāciju līgums, kas
sākotnēji tika ratificēts 1974. gadā, un ar laiku arī
citas valstis kļuva par Eiropas Patentu organizācijas biedriem. Eiropas
Patentu birojs tika izveidots saskaņā ar EPK, un Eiropas Patentu
organizācijas (kas galvenokārt ir Eiropas Patentu biroja
uzraugošā organizācija) dalībvalstis EPK principus
iestrādāja savos nacionālajos patentu likumos.
EPK 52. pants
patentspēju nosaka pavisam skaidri.
Pilnu šī panta tekstu
jūs varat atrast šeit. Tā 2. paragrāfā ir
noteikts, ka „matemātiskas metodes” un „programmas datoriem” nav
patentējami izgudrojumi. Tālāk 3. paragrāfā ir teikts,
ka šis patentspējas izņēmums „attiecas uz šo
tiesību objektu vai darbībām kā tādām.”
Visas problēmas ar programmatūras
patentiem Eiropā radās tāpēc,
kā patentu sistēma aizvien brīvāk interpretēja
šos divus mazos vārdiņus „kā tādām”.
Veselais saprāts nepievērš tiem lielu uzmanību. Skaidrs, ka ar vai
bez šī paragrāfa eksistē daudzi tehniski izgudrojumi, kuros
matemātiskām metodēm vai algoritmiem ir bijusi palīgloma.
Nepiesātināmā patentu sistēma tomēr ir
pieķērusies šiem diviem vārdiem kā salmiņam.
Viņi apgalvoja: „Tas nozīmē, ka mums ir tikai jāatrod
tehnisks alibi, un tad mēs varam patentēt programmatūru,
apgalvojot, ka mēs nepatentējam programmatūru kā tādu.
Mēs patentējam programmatūru, pasniedzot to kā
nedalāmu tehniska izgudrojuma sastāvdaļu.”
Ir grūti aptvert, cik lielā
mērā Eiropas Patentu birojs ir pielietojis šo
pieeju.
Piemēram, viņiem progresa josla uz datora ekrāna ir
tehnisks izgudrojums, nevis programmatūra. Kā gan viņi attaisno
šādu klasifikāciju? Viņi apgalvo, ka progresa josla
ļauj daudz efektīvāk izmantot ierīces tehniskos resursus,
un ekrāns ir tehniska ierīce ar ierobežotu pikseļu skaitu.
Viņi radīja šo kroplīgo
apzīmējumu „datorizpildāmi
izgudrojumi”.
Viņi apmācīja patentu advokātus pasniegt
tīras programmatūras idejas un matemātiku tādā
veidā, kas saskan ar šo dīvaino Eiropas Patentu biroja
loģiku. Tagad viņi un viņu politiskie draugi kā arī
lielās korporācijas pašas ar savām interesēm vēlas
pacelt šo apšaubāmo Eiropas Patentu konvencijas
interpretāciju līdz ES direktīvas līmenim.
Neļaujiet
sevi apmānīt ar stāstu par „datorizpildāmiem
izgudrojumiem”.
Pretstatā tam, kas jums tiks stāstīts,
vairumā gadījumu tajos nav nekā patiesi tehniska. Slieksnis
šim tehniskajam alibi ir ārkārtīgi zems. Patentu
advokātu datoros glabājas tipiski apraksti un zīmējumi
(datortīkliem un līdzīgām „tehniskām
konfigurācijām”), ko tie izmanto atkal un atkal, lai iegūtu
programmatūras patentus. Vairāk par „datorizpildāmu izgudrojumu”
maldinošo dabu jūs varat lasīt
šeit. Vai arī,
ja jūs esat morāli gatavi aplūkot nelielu šausmu
veikaliņu ar 20 šādiem „datorizpildāmiem izgudrojumiem”,
piemēram, iepirkuma ratiņu ideju vai preces pasūtīšanu
ar mobilā telefona palīdzību, ielūkojieties
šeit.
Lasiet par ES
direktīvas ideju attiecībā uz programmatūras patentiem