ES dalībvalstis

Ar ES Padomes starpniecību ES dalībvalstis ietekmē programmatūras patentu likumdošanas procesu.

Valsts, kas līdz šim visstingrāk ir iestājusies par programmatūras patentiem, ir Īrija. Īrijas prezidentūras laikā Eiropas savienībā 2004. gada pirmajā pusē Eiropas Padome panāca „politisko vienošanos” par programmatūras patentu direktīvu, un tas notika ļoti šaubīgos apstākļos. Īrija ir nodokļu patvērums lielo ASV korporāciju Eiropas filiālēm, piemēram, Microsoft. Šīm Amerikas kompānijām ir jāmaksā ļoti zema nodokļu likme (piemēram, 10%), izveidojot savas Eiropas filiāles Īrijā. Īrijas ekonomika ir stipri atkarīga no šādām kompānijām, un vispārzināms fakts ir tas, ka Microsoft bija Īrijas ES prezidentūras sponsors.

Īrijas zemās nodokļu likmes programmatūras kompānijām jau rada problēmas pārējai Eiropai. Šīs valstis, kurās attiecīgās kompānijas pelna lielāko daļu savas naudas, nesaņem gandrīz nekādus nodokļus. Tas notiek, jo šīs kompānijas savas filiāles citās valstīs pasludina tikai par vietējām tirdzniecības pārstāvniecībām. Viņi par šo filiāļu „pakalpojumiem” maksā tikai nedaudz vairāk nekā tās pašas iztērē. Paši produkti tiek piegādāti no Īrijas, kur rodas atbilstoša peļņa. Papildus mēģinot Eiropā ieviest programmatūras patentu režīmu, Īrija seko īstermiņa mērķiem pretēji pārējās Eiropas interesēm. Tas ir egoistiski un tuvredzīgi (tāpēc pat Īrijai būtu jābūt ieinteresētai konkurētspējīgā un novatoriskā programmatūras industrijā). Problēma ir tā, ka daudzas citas valstis to nesaprot.

Lielo korporāciju ietekme uz dažādu ES valstu valdībām kopumā ir ļoti spēcīga. Dažās valstīs valdības nostāju attiecībā uz programmatūras patentiem vienkārši nosaka dažas lielās korporācijas. Somija un Zviedrija ir šādi piemēri. Arī Francijā pastāv tendence lielāku uzmanību pievērst lielo korporāciju nevis mazo un vidējo uzņēmumu interesēm.

Programmatūras patentu diskusija īpaši karsta ir Vācijā. Šajā valstī lielo korporāciju, piemēram, Siemens un Bosch intereses saduras ar spēcīgu „Mittelstand” (vācu apzīmējums MVU), skaļi protestējošu atvērtā pirmkoda sabiedrību un pašvaldībām, kas lielā mērā ir ieviesušas atvērtā pirmkoda programmatūru. Arī Eiropas Patentu biroja galvenā mītne atrodas Vācijā. Minhenes pilsētas administrācijas paziņojums, ka uz laiku tiek iesaldēts projekts pārejai uz Linux, Vācijā vēl vairāk ir saasinājis diskusijas par programmatūras patentiem. Vācijas valdība visām pašvaldībām valstī iesaka pāriet uz atvērto pirmkodu („jo ātrāk, jo labāk”), tomēr tā lielā mērā ir atbildīga par politisko vienošanos attiecībā uz programmatūras patentiem, ko ES Padome pasludināja 2004. gada 18. maijā.

Spānija 2004. gada 18. maijā ieņēma visstingrāko nostāju pret programmatūras patentiem. Kamēr dažas citas valstis ES Padomē atturējās un tādējādi neatbalstīja programmatūras patentspēju, Spānija vēl skaidrāk pauda savu viedokli, kļūstot par vienīgo valsti, kas pateica „Nē” programmatūras patentiem.

Kopumā runājot, situācija vēl aizvien nepārtraukti mainās. Pastāv cerības, ka aizvien vairāk valstu nostāsies to pusē, kas saprot programmatūras patentu negatīvās sekas Eiropai. Labākais veids, kā jūs varat sekot šiem politiskajiem procesiem, ir reizi pa reizei apmeklēt šo vietni un sekot mūsu īpašajam ieteikumam ielūkoties mūsu diskusiju forumos. Tur jūs atradīsiet pašu jaunāko informāciju. Arī <BIIF> tīmekļa vietne ir ieguvusi reputāciju ar savām vienmēr svaigajām ziņām saistībā ar programmatūras patentiem.

Lasiet par dažādu politisko partiju lomu šajā likumdošanas procesā