Izgudrojumu meli

Patenti visu laiku tiek pielīdzināti izgudrojumiem. Vēl ļaunāk, organizācijai, valstij vai reģionam piederošo vai izsniegto patentu skaita pieaugums tiek uzskatīts par izgudrojumu skaita pieaugumu.

Šāds nepareizs salīdzinājums vairumā sfēru nedarbojas. Ja valdība teiktu, ka ekonomika plaukst tāpēc, ka viņi ir nolēmuši izkalt vairāk naudas, cilvēki nekavējoties zinātu, ka tas ir nepareizi un ka inflācija ir tikai negatīva. Ja valdība teiktu, ka tā paplašina ceļu tīklu, cilvēki velētos zināt par jauno ceļu garumu un papildus uzbūvētajiem ceļiem un neinteresētos par dramatiski pieaugušo aizlieguma zīmju skaitu. Galu galā, lielāks aizlieguma zīmju skaits uz gandrīz neizmainīta ceļa ir sliktas ziņas, nevis labas ziņas.  Tāpat lielāks aizlieguma zīmju skaits neko neliecina par labāku ceļa stāvokli. Ar patentiem ir tieši tāpat.

Kvantitatīva domāšana („jo vairāk, jo labāk”) ir pilnīgi ačgārna pieeja inovāciju politikai. Jo mazāk, jo labāk, kad runa ir par patentiem. Tāpat kā valdība var viegli izkalt milzīgu naudas daudzumu, nav daudz vajadzīgs, lai izraisītu patentu inflāciju. Vieglākais veids, kā iegūt vairāk patentu, ir pazemināt patentu standartus. Tieši tas pēdējos gados arī notiek visā pasaulē. Patiesībā tas ir noticis tādos milzu apmēros, ka gadījumā, ja patentu un izgudrojumu pielīdzināšana būtu pareiza, mums it visur būtu plaukstoša ekonomika. Kā mēs zinām, diemžēl tas tā nav.

Viena no visbriesmīgākajām kļūdām ir salīdzināt kompānijas, valstis vai reģionus pēc patentu skaita. Ja kompānija reģistrē mazāk patentus nekā iepriekšējā gadā vai mazāk nekā tās tuvākais konkurents, tad augstākā vadība, akciju īpašnieki un analītiķu nekavējoties sāk uztraukties. Ja valstij vai reģionam gada laikā nav vērojams izsniegto (vai pieteikto) patentu skaita pieaugums, valdībai par to nākas taisnoties. Tieši tāda ir vide, kurā patentu biroji un tajos strādājošie izvērtētāji, ir spiesti izsniegt pēc iespējas vairāk patentu. Šāda spiediena ietekmē viņi pazemina standartus un pakāpeniski paplašina patentspēju uz tādām nozarēm, kurās patentiem nav vietas, jo īpaši programmatūrā.

Lēmumam izsniegt jebkuru patentu ir jābūt sagatavotam ar vislielāko uzmanību un apdomu. Tāpat kā labs ārsts rūpīgi apsver visus iemeslus par un pret ķirurģisku iejaukšanos, patentu birojiem būtu jāsaprot, ka ikviens patents samazina konkurenci tirgū un daudziem citiem atņem iespēju, jo īpaši mazākiem uzņēmumiem. Tēlaini runājot, ikviens patents ir amputācija.

Ir bezatbildīgi izsniegt aizvien pieaugošu patentu skaitu un pat runāt par „izaugsmi” patentu kontekstā. Ja valdība vēlas pierādīt, ka tās ekonomikas politika darbojas, tad tās uzdevums ir palielināt iekšzemes kopprodukta pieaugumu un samazināt bezdarbu. Patentu skaita izaugsme neko neizsaka, jo tos var iegūt jebkurš mērkaķis, ja vien standarti ir pietiekoši zemi.

Patentu režīms patiesībā dažās sfērās bremzē izgudrojumus. Ja jūs (kā privātpersona vai kā uzņēmums) iztērējat daudz laika un naudas izstrādājot produktu, tad jums ir jābūt pārliecinātiem, ka varēsiet to virzīt tirgū, kad tas būs pabeigts. Sakarā ar patentu sistēmu jūs nekad nezināt, vai kāds cits jau nav reģistrējis konkrētu ideju vai varbūt reģistrēs to, kamēr jūs strādājat pie produkta. Ja notiek visļaunākais, beigās jūs būsiet iztērējuši visu laiku un naudu, taču jums netiks ļauts tirgū piedāvāt savu produktu tikai tāpēc, ka kāds cits pirmais devās uz patentu biroju. Tas investīcijas inovācijā padara mazāk pievilcīgas.

Interesanti, ka tie, kas patentus apraksta kā izgudrojumu un konkurētspējas rādītāju, neuztraucas par savstarpējās licencēšanas darījumiem. Vācijas valdība sludina savu nacionālo ekonomiku kā „Eiropas inovāciju čempionu” sakarā ar tās daudzajiem pieteiktajiem patentiem. Tomēr neviens neizteica nekādas bažas, kad Siemens (kam pieder vairāk patentu, nekā kādam citam Eiropā) paziņoja par savstarpējās licencēšanas darījumu ar Microsoft, saskaņā ar kuru Microsoft ir pieejami visi Siemens patenti, un otrādi. Ja patenti patiešām būtu tik būtiski inovācijām un konkurētspējai, kā daži mums to cenšas iestāstīt, tad viņiem būtu jāceļas kājās un jāapraud lielākā Vācijas izgudrotājspējas dārgumu depozīta nodošana lielai ASV korporācijai.

Lasiet par meliem, ka programmatūra bez patentiem netika pietiekoši aizsargāta