Tie, kas
vēlas atļaut programmatūras patentus, apgalvo, ka viņi
tikai grib rakstiski fiksēt Eiropas Patentu biroja piekopto
izsniegšanas praksi, lai „censtos novērst to, ka tā izplešas
vēl vairāk”.
Nepatiesība
ir tā, ka programmatūras patentu likumdošanai nebūtu
nekāda ierobežojoša efekta.
Bez direktīvas, kas
atļautu programmatūras patentus, vēl aizvien ir spēkā
1974. gada Eiropas Patentu konvencija. Salīdzinot ar programmatūras patentu
atbalstītāju likumdošanas priekšlikumiem Eiropas Patentu
konvencijai patiesībā ir vairāk ierobežojošs raksturs.
Vienīgais veids, kā ierobežot patentspēju vairāk
nekā tas ir bijis pagātnē, ir aizliegt programmatūras
patentus absolūti nepārprotamā veidā.
Bez tam likumu
veidošanas pamatideja ir radīt likumdošanu, kas dod labumu
sabiedrībai.
Mērķis nedrīkst būt nodrošināt
juridisku aizmuguri jebkādām apšaubāmām
darbībām. Eiropas Patentu birojs ir izsniedzis daudzus
programmatūras patentus, kaut gan 1974. gada Eiropas Patentu konvencija
nepiešķirt programmatūrai patentspēju. Eiropas
Savienība nav atkarīga no tā, ko EPB ir darījis visus
šos gadus, taču ir atbildīga par Eiropas ekonomiku un
sabiedrību.
Jautājums nav par to,
ko Eiropas Patentu birojs ir darījis, bet ko tam būtu
jādara Eiropas interesēs.
Ja ideja legalizēt kāda piekopto
praksi kļūs par noteicošo principu likumu
radīšanā, tad mēs visi būsim briesmās. Citā
sfērā, taču pēc tās pašas loģikas, ASV vienkārši
varēja nolemt atļaut militārajiem virsniekiem veikt
spīdzināšanu, nevis uzsākt izmeklēšanu un
pieņemt mērus, lai tas neatkārtotos nākotnē.
Lasiet par
meliem, ka programmatūras patenti neradīs nekādas juridiskas
problēmas atvērtajam pirmkodam un MVU